vāķēt
vāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
PiemēriVāķēt bērnus.
1.1.intrans.
PiemēriOtra pārdomu vieta izrādē ir tā, kur Mihaels Krāmers naktī vāķē pie dēla līķa un apcer dzīvi..
Avoti: 8. sējums