pielūkot
pielūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Uzmanīties. Arī ievērot (ko).
Piemēri«Pielūko, ka tik viņš tev galvu nesagroza,» māte saka.
- «Pielūko, ka tik viņš tev galvu nesagroza,» māte saka.
- «Bet otrreiz lai govis vairs nebūtu labībā. Pielūko!»
- ..govis un visi citi lopiņi saka: «Pielūko, kā barosi, tā saņemsi atpakaļ!»
2.Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
Piemēri..viņam.. bija jāsāk pielūkot mazais brālītis Pēčiņš. Veseliem cēlieniem tie tur tad divi vien spēlējās..
- ..viņam.. bija jāsāk pielūkot mazais brālītis Pēčiņš. Veseliem cēlieniem tie tur tad divi vien spēlējās..
- «Indriķi, pielūko puiku, lai neiet palaidnībās, un aizstāvi, ja citi viņam dara pāri.»
Avoti: 6-2. sējums