pielūkot
pielūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Uzmanīties. Arī ievērot (ko).
Piemēri«Pielūko, ka tik viņš tev galvu nesagroza,» māte saka.
2.Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
Piemēri..viņam.. bija jāsāk pielūkot mazais brālītis Pēčiņš. Veseliem cēlieniem tie tur tad divi vien spēlējās..
Avoti: 6-2. sējums