atzaigot
atzaigot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Sākt zaigot (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriDebesīs atzaigo zvaigznes.
- Debesīs atzaigo zvaigznes.
- pārn. Gadsimtu tālēs mēs jūtam, atzaigo ziedošs kāds zars - cīņās un triecienos grūtos kaujnieku asinīm gūtais brīvības rubīna stars.
1.1.Sākt zaigot, tiekot apgaismotam.
PiemēriDimantus..te [fabrikā] slīpēs un apstrādās, līdz tie atzaigos visās varavīksnes krāsās..
- Dimantus..te [fabrikā] slīpēs un apstrādās, līdz tie atzaigos visās varavīksnes krāsās..
- Tautas meistaru un pašdarbnieku daiļradē dzintars atzaigo formās, kas daudz tuvākas etnogrāfiskajam materiālam.
2.intrans. Zaigojoši atspoguļoties (kur).
PiemēriUpē atzaigo zvaigznes.
- Upē atzaigo zvaigznes.
2.1.pārn. Izpausties (parasti sejā) – piemēram, par jūtām.
PiemēriAcīs atzaigo prieks.
- Acīs atzaigo prieks.
3.trans. Zaigojoši atspoguļot (ko).
Piemēri..kalni, tērpušies baltmirdzošā sniegā, atzaigo debess dzidro zilgmi..
- ..kalni, tērpušies baltmirdzošā sniegā, atzaigo debess dzidro zilgmi..
Avoti: 1. sējums