Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atzala
atzala -as, s.
Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
Piemēri..dābols šogad vienā veldrē, ja uznāk lietus, sāks atzalas cauri dzīt..
  • ..dābols šogad vienā veldrē, ja uznāk lietus, sāks atzalas cauri dzīt..
  • Pāri krusas sakapāto stiebru paliekām cēlās zaļas atzalas, kuras varēja nopļaut tikai lopbarībai.
Avoti: 1. sējums