atzarojums
atzarojums -a, v.
1.Tas, kas izvirzās, izveidojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
PiemēriTā [noliktava] bija plaša ēka, kurai dzelzceļa atzarojums piegāja tieši klāt.
- Tā [noliktava] bija plaša ēka, kurai dzelzceļa atzarojums piegāja tieši klāt.
- Šaurs līku loču ejošs ceļš, vairākos atzarojumos izdalīdamies, šķir visas divdesmit četras saimniecības citu no citas.
- Pa kreisi pavīd tumšs [Daugavas] atzarojums - Buļļupe, tieši pretī - Daugavas senā grīva.
2.Nozarojums, nozare.
PiemēriIepriecē arī.. [rakstnieces] talanta nesadrumstalošanās dažādos literatūras atzarojumos; viņa..visus savus spēkus veltī tieši vienam no literatūras visatbildīgākajiem un visvajadzīgākajiem paveidiem - bērnu literatūrai.
- Iepriecē arī.. [rakstnieces] talanta nesadrumstalošanās dažādos literatūras atzarojumos; viņa..visus savus spēkus veltī tieši vienam no literatūras visatbildīgākajiem un visvajadzīgākajiem paveidiem - bērnu literatūrai.
- Katrs no šiem neiroķirurģijas atzarojumiem prasa ārstu diferencēšanos.
Avoti: 1. sējums