atzalgot
atzalgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Sākt zalgot (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriDebesīs atzalgo zvaigznes.
1.1.Kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu).
PiemēriTik ezers zibēja blāvi, te tumsdams, te atzalgodams.
2.Zalgojoši atspoguļoties (kur).
PiemēriEzera atzalgo zvaigznes.
Avoti: 1. sējums