atzaigot
atzaigot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Sākt zaigot (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriDebesīs atzaigo zvaigznes.
1.1.Sākt zaigot, tiekot apgaismotam.
PiemēriDimantus..te [fabrikā] slīpēs un apstrādās, līdz tie atzaigos visās varavīksnes krāsās..
2.intrans. Zaigojoši atspoguļoties (kur).
PiemēriUpē atzaigo zvaigznes.
2.1.pārn. Izpausties (parasti sejā) — piemēram, par jūtām.
PiemēriAcīs atzaigo prieks.
3.trans. Zaigojoši atspoguļot (ko).
Piemēri..kalni, tērpušies baltmirdzošā sniegā, atzaigo debess dzidro zilgmi..
Avoti: 1. sējums