dzalkstīt
dzalkstīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.; pareti
1.Zibēt, laistīties.
PiemēriMaldugunis dzalkstī.
- Maldugunis dzalkstī.
- pārn. Ejot uz savu vietu, Jurka sastop Mārtiņa skatienu. Tajā dzalkstī niknas uguntiņas, un Jurka nojauš, kas vēl nāks...
1.1.Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) – par skatienu, acīm.
PiemēriAcis niknumā dzalkstī.
- Acis niknumā dzalkstī.
1.2.pārn. Spilgti izpausties (skatienā, acīs) – parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
PiemēriMuižkunga iezaļganajās acīs dzalkstīja dusmas un īgnums..
- Muižkunga iezaļganajās acīs dzalkstīja dusmas un īgnums..
- Vienu brīdi likās, ka viņa metīsies ar nagiem [skolotājam] acīs, - tāds satraukums un ļaunums dzalkstīja viņas skatienā.
Avoti: 2. sējums