Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzedzieda
dzedzieda -as, s.; apv.
Atmata, vecaine.
PiemēriViņš gulēja dzedziedā pie smēdes krašņatas [krāsmatas], līdzās vecajai, nodēdējušajai eglei, un bija jau sastindzis.
  • Viņš gulēja dzedziedā pie smēdes krašņatas [krāsmatas], līdzās vecajai, nodēdējušajai eglei, un bija jau sastindzis.
  • ..Es nebiju tā augusi Kā smildziņa dzedziedā.
  • Brāļa govju neganīju Sausajā dzedziedā..
Avoti: 2. sējums