Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dzedzieda
dzedzieda -as, s.; apv.
Atmata, vecaine.
PiemēriViņš gulēja dzedziedā pie smēdes krašņatas [krāsmatas], līdzās vecajai, nodēdējušajai eglei, un bija jau sastindzis.
Avoti: 2. sējums