dzedrs
dzedrs -ais; s. -a, -ā
dzedri apst.
2.Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
Piemēri..Jo dzedra māmiņa, Jo čaklas meitiņas.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDzedra balss.
2.2.Tāds, kura saturā ir skarbums, arī nelaipnība (piemēram, par runu, domu).
PiemēriVisi viņas dzedrie, šķautnainie vārdi bija apklusuši.
Avoti: 2. sējums