dzedrs
dzedrs -ais; s. -a, -ā
dzedri apst.
1.Dzestrs1.
PiemēriUgunskurā dega bērza zari, dzedrajā rudens gaisā izplatot rēnu siltumu.
- Ugunskurā dega bērza zari, dzedrajā rudens gaisā izplatot rēnu siltumu.
- Mēneša otrajā pusē iegriezās dzedrs rītenis, nokaisīja stingo zemi ar trausliem ledus graudiem..
- ..ir jau rudens. Rāmas, dzedras dienas, kad dzērves jau aizgājušas un zāle mirusi plok pie zemes.
- No rīta piecēlusies, Austra kā parasti nomazgājās dzedrajā upes ūdenī..
2.Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
Piemēri..Jo dzedra māmiņa, Jo čaklas meitiņas.
- ..Jo dzedra māmiņa, Jo čaklas meitiņas.
- Jautrs un pietvīcis tas [Sīlis] ir. Kā jau kāzinieks. Bet Līziņa dzedra. «..jūs vēlaties?» - «Lūdzu uz deju..» - «..nedejošu.»
- pārn. Mūsu zeme ir bijusi dzedra un stingra māte - nav lutinājusi. Jo bargāka tā kļūst, kad līdumnieka darbam klāt nāk svešo kungu jūgs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDzedra balss.
- Dzedra balss.
- Dzedrs skatiens.
- Dzedri atteikt.
- Zem vīramātes dzedrajām acīm viņa nejutās pilntiesīga mājiniece.
2.2.Tāds, kura saturā ir skarbums, arī nelaipnība (piemēram, par runu, domu).
PiemēriVisi viņas dzedrie, šķautnainie vārdi bija apklusuši.
- Visi viņas dzedrie, šķautnainie vārdi bija apklusuši.
- Tā bija rūgta un dzedra atziņa..
- Teicienam «Dzēra kā kalpa kāzās» ir jo dzedrs zemteksts: kalps arī vislielākajos svētkos nevar pacienāt savus viesus tā, lai tie nejustu ap sevi trūkumu.
Avoti: 2. sējums