atvizēt
atvizēt parasti 3. pers., -viz, pag. -vizēja (retāk -viza, 1. konj.); intrans.
1.Sākt vizēt (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriAtviz rīta gaisma.
- Atviz rīta gaisma.
- Atviz saule.
1.1.Sākt vizēt, tiekot apgaismotam.
PiemēriEzeriņa spogulis aiz mājām.. atvizēja kā dzirkstošs kristāla trauks.
- Ezeriņa spogulis aiz mājām.. atvizēja kā dzirkstošs kristāla trauks.
- Ar melnu zīda šalli apņemtie mati rudenīgās saules staros atviza balti kā ap kapiem nobārstītās Gaujas sēres smiltis.
2.Vizoši atspoguļoties (kur).
PiemēriViņš.. metās ūdenī. Uz abām pusēm izšļācās simtiem ūdens lāsīšu, un tajās atvizēja un atkal nodzisa varavīksnes daudzkrāsainais loks.
- Viņš.. metās ūdenī. Uz abām pusēm izšļācās simtiem ūdens lāsīšu, un tajās atvizēja un atkal nodzisa varavīksnes daudzkrāsainais loks.
- Augstais debesu vāks kvēlo, rožainu pelnu piebērts, un sārta [saulrieta] gaisma krīt arī pār pilsētu, atplaiksnās pretimnācēju sejās, atviz pret namu sienām.
- pārn. ..miers un vienkāršība baudāma meistara gleznās, kurās kā spogulī atviz mūsu skaistās dzimtenes dabas noskaņas.
2.1.pārn. Izpausties (parasti sejā) – piemēram, par jūtām.
PiemēriAcīs atviz prieks.
- Acīs atviz prieks.
Avoti: 1. sējums