atvirzīt
atvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp. imperf. Virzīt šurp. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtvirzīt krēslu līdz sienai.
2.Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtvirzīt skapi no sienas.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
PiemēriJusts ar Violu ir palikuši vieni. Un ļaužu pūlis viņus arvien vairāk atvirza aizmugurē, līdz beidzot tie apstājas un pakāpjas kāda nama priekšas kāpnēs.
2.2.parasti divd. formā: atvirzīts. Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
PiemēriVilka pēdas daudz lielākas [par lapsas pēdām], ķepu spilventiņi tālāk atvirzīti no pirkstiem.
3.Panākt, ka kas notiek vēlāk, tālākā nākotnē.
Piemēri..bez cīņas vecais nekad nav atkāpies jaunā priekšā un, cik spēdams, vienmēr ir izlietojis visizmisīgākos mēģinājumus atvirzīt savas bojā ejas stundu un visvisādiem līdzekļiem centies paildzināt savu eksistenci.
Avoti: 1. sējums