uzblāzmot
uzblāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
PiemēriUzblāzmo starmešu gaisma.
1.1.pārn. Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
PiemēriKristīnes acis uzblāzmo tumši un neganti.
1.2.pārn. Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) — parasti par pozitīvām jūtām.
Piemēri..zēns pirmo reizi pasmaida sirsnīgi un silti. ..Smaids uzblāzmo un nodziest. Valdis atkal ir noslēdzies sevī..
Avoti: 8. sējums