uzblāzmot
uzblāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
PiemēriUzblāzmo starmešu gaisma.
- Uzblāzmo starmešu gaisma.
- Tur, kur Šiliņa mājas, uzblāzmoja ugunsgrēks. Dzirdamas tālas klaigas un vaimanas.
- Pamalē uzblāzmoja rūsa.
1.1.pārn. Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
PiemēriKristīnes acis uzblāzmo tumši un neganti.
- Kristīnes acis uzblāzmo tumši un neganti.
1.2.pārn. Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) – parasti par pozitīvām jūtām.
Piemēri..zēns pirmo reizi pasmaida sirsnīgi un silti. ..Smaids uzblāzmo un nodziest. Valdis atkal ir noslēdzies sevī..
- ..zēns pirmo reizi pasmaida sirsnīgi un silti. ..Smaids uzblāzmo un nodziest. Valdis atkal ir noslēdzies sevī..
Avoti: 8. sējums