paņurdēt
paņurdēt -ņurdu, -ņurdi, -ņurd, pag. -ņurdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
PiemēriSuns būdā paņurd un apklust.
- Suns būdā paņurd un apklust.
2.sar. Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
PiemēriPar studēšanu Pēterburgā Krists Pliekšāns no sākuma drusku paņurdēja.
- Par studēšanu Pēterburgā Krists Pliekšāns no sākuma drusku paņurdēja.
2.1.trans.
PiemēriVaļinieks paņurd, kas tad nu esot par skriešanu kā uz ugunsgrēku,..tomēr ar visu ņurdēšanu ceļā sataisās ātri.
- Vaļinieks paņurd, kas tad nu esot par skriešanu kā uz ugunsgrēku,..tomēr ar visu ņurdēšanu ceļā sataisās ātri.
Avoti: 6-1. sējums