paņirgāties
paņirgāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
PiemēriDaža [sieva] arī kāroja par viņu paņirgāties, bet dabūja tik dūšīgi atpakaļ, ka tūlīt sāka runāt piekāpīgāk.
- Daža [sieva] arī kāroja par viņu paņirgāties, bet dabūja tik dūšīgi atpakaļ, ka tūlīt sāka runāt piekāpīgāk.
- Par citu cilvēku plostnieki būtu paņirgājušies, dēvējuši to par badakāsi un skopuli; par Lazdu nesmējās neviens.
- Mēs bieži mēdzam pasmieties vai pat paņirgāties par cilvēku intīmajām jūtām, bet reti kad tās apbrīnot.
Avoti: 6-1. sējums