paņurdēt
paņurdēt -ņurdu, -ņurdi, -ņurd, pag. -ņurdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
PiemēriSuns būdā paņurd un apklust.
2.sar. Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
PiemēriPar studēšanu Pēterburgā Krists Pliekšāns no sākuma drusku paņurdēja.
2.1.trans.
PiemēriVaļinieks paņurd, kas tad nu esot par skriešanu kā uz ugunsgrēku,..tomēr ar visu ņurdēšanu ceļā sataisās ātri.
Avoti: 6-1. sējums