paņemties
paņemties -ņemos, -ņemies, -ņemas, pag. -ņēmos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
PiemēriPaņemties kādu brīdi pa sakņu dārzu.
2.trans. Paņemt (ko) sev.
Piemēri..Draudiņš, iegādājies tikai vienu otru uzkodu, ko paņemties līdz, steidzās pilsētu pamest un uzmeklēt savu pulku..
3.parasti 3. pers.; trans. Tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriVēstules netīši paņēmušās līdzi.
4.novec. Apņemties, nolemt.
Piemēri«Toreiz, kad tu paņēmies iet pie Bērtuļa, sāpes mani vai nožņaudza.»
5.novec. Ieņemties, arī pasākt.
PiemēriCūka paņēmusies rāceņos iet.
Avoti: 6-1. sējums