paņirbēt
paņirbēt parasti 3. pers., -ņirb, pag. -ņirbēja
paņirbt parasti 3. pers., -ņirb, pag. -ņirba; intrans.
1.Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriUgunis paņirbēja.
1.1.Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
Piemēri..šur tur gar logu stenderēm paņirba bikla vērotāja galva..
2.Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
PiemēriAdāmadatas paņirb pirkstos.
3.Pakņudēt, arī patrīsēt.
Avoti: 6-1. sējums