ietrīsēties
ietrīsēties -trīsos, -trīsies, -trīsas, pag. -trīsējos; refl.
1.Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriPuikas vaigi, pār kuriem stiepās divas spīdīgas svītras, viegli ietrīsējās..
- Puikas vaigi, pār kuriem stiepās divas spīdīgas svītras, viegli ietrīsējās..
1.1.Par priekšmetiem.
PiemēriPludiņš tikko manāmi ietrīsējās un tūlīt pat atkal sastinga..
- Pludiņš tikko manāmi ietrīsējās un tūlīt pat atkal sastinga..
- Pēkšņi nakti pāršķēla briesmīgs grāviens. Logu stikli ietrīsējās kā drudzī..
- Klau, kā vējš klusi, klusi dzied ošos! Birzī sapņaini ietrīsas apses galotne.
1.2.Par uguni, gaismu.
PiemēriIetrīsas liesma.
- Ietrīsas liesma.
- Ietrīsas spuldzes gaisma.
1.3.Par skaņu.
PiemēriIetrīsas balss.
- Ietrīsas balss.
1.4.pārn. Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) – parasti par pārdzīvojumu.
Piemēri..viņas balsī palaikam ietrīsējās skumjas.
- ..viņas balsī palaikam ietrīsējās skumjas.
- ..pirmīt Janinas seja bija likusies raupja, vaibsti neizlīdzināti, bet tagad tajā ietrīsēja savāds vārums..
Avoti: 3. sējums