ietriekties
ietriekties -triecos, -triecies, -triecas, pag. -triecos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → ietriekt1. Tikt ietriektam.
PiemēriAkmens ietriecas smiltīs.
1.1.Par parādībām dabā.
PiemēriLielajā stiklotajā logā ietriecās aukaina vēja brāzma..
1.2.Par dun, roku.
Piemēri..šoreiz viņš [mācītājs] neparasti valdījās.. dūre kanceles malā ietriecās tikai vienu reizi..
1.3.Par lodi, šāviņu.
PiemēriLode ietriekusies sienā.
2.Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
PiemēriRode no uzkalna nāk virsū kā viesulis, un Ķirpariņš pēdējā brīdī triekšus ietriecas sniegkupenā.
2.1.Strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko) — par transportlīdzekli.
PiemēriAutomobilis ietriecies kokā.
Avoti: 3. sējums