ietriekt

ietriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.

1.Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).

PiemēriArājs ietrieca durvīs vēl vienu granātu.

Arājs ietrieca durvīs vēl vienu granātu.
Brunis.. ar spēcīgu kājas spērienu ietrieca bumbu vārtos, apjukušajam vārtu sargam tieši gar degungalu.
Šie vārdi bij kā pēkšņa ūdens šalts, Kas ietriekta ikvienam tika sejā..

1.1.Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).

PiemēriVējš ietriec sniegu sejā.

Vējš ietriec sniegu sejā.
Vējš zaru slapjumi salauzītu Mana logā ietriec.
Nakts vidū sākās vētra, tā sakampa devīto vilni un ietrieca kapteiņa mājas logā.

1.2.Strauji, spēcīgi ievirzīt (parasti dūri).

Piemēri..Mārtiņš ietrieca tam dūri krūtīs..

1.3.Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).

Piemēri..viņš.. sparīgi velēja ar āmuru, naglas ietriekdams un atliekdams..

1.4.Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).

PiemēriRoka sažņaudz revolveri.

Stabili vārdu savienojumiIetriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē).

1.5.intrans. Spēcīgi iesist (pa ko).

PiemēriIetriekt pa ausi.

Ietriekt pa ausi.
pārn. Auro vējš un laiku pa laikam tā ietriec pa sienām, ka visa riteņotā māja notrīc.

2.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).

PiemēriIetriekt sivēnus aizgaldā.

Ietriekt sivēnus aizgaldā.
Gans ietrieca lopus kūtī.
Vecais mednieks [suns] zina, ka cūkas vieta ir kūtī, nevis pludmalē, un viņš metas tai pretim aizšķērsot ceļu, lai pēc tam pāri kāpai ietriektu to tieši kūtī.

2.1.Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).

PiemēriIetriekt bērnus istabā.

2.2.Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).

PiemēriIetriekt ienaidnieku muklājā.

Avoti: 3. sējums