ietrīsēties
ietrīsēties -trīsos, -trīsies, -trīsas, pag. -trīsējos; refl.
1.Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriPuikas vaigi, pār kuriem stiepās divas spīdīgas svītras, viegli ietrīsējās..
1.1.Par priekšmetiem.
PiemēriPludiņš tikko manāmi ietrīsējās un tūlīt pat atkal sastinga..
1.2.Par uguni, gaismu.
PiemēriIetrīsas liesma.
1.3.Par skaņu.
PiemēriIetrīsas balss.
1.4.pārn. Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) — parasti par pārdzīvojumu.
Piemēri..viņas balsī palaikam ietrīsējās skumjas.
Avoti: 3. sējums