ietriekt
ietriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
PiemēriArājs ietrieca durvīs vēl vienu granātu.
1.1.Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
PiemēriVējš ietriec sniegu sejā.
1.2.Strauji, spēcīgi ievirzīt (parasti dūri).
Piemēri..Mārtiņš ietrieca tam dūri krūtīs..
1.3.Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
Piemēri..viņš.. sparīgi velēja ar āmuru, naglas ietriekdams un atliekdams..
1.4.Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).
PiemēriRoka sažņaudz revolveri.
Stabili vārdu savienojumiIetriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē).
1.5.intrans. Spēcīgi iesist (pa ko).
PiemēriIetriekt pa ausi.
2.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIetriekt sivēnus aizgaldā.
2.1.Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIetriekt bērnus istabā.
2.2.Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
PiemēriIetriekt ienaidnieku muklājā.
Avoti: 3. sējums