ietrīcēties
ietrīcēties -trīcos, -trīcies, -trīcas, pag. -trīcējos; refl.
1.Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriUztraukumā ietrīcas rokas.
Stabili vārdu savienojumiSirds ietrīcas (biežāk iedrebas).
1.1.Par priekšmetiem.
PiemēriVējā ietrīcas apšu lapas.
1.2.Par uguni, gaismu.
PiemēriIetrīcas sveces liesmiņa.
1.3.Par skaņu.
PiemēriCilvēka balsī ir skaņas, kuras, ja tās ietrīcas, piespiež ticēt. Šādā balsī Andriksons bij runājis.
1.4.pārn. Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) — parasti par. Pārdzīvojumu.
PiemēriKovalis pēkšņi atkal kļūst nopietns. Balsī ietrīcas pārmetoša noskaņa.
Avoti: 3. sējums