iezvēroties
iezvēroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt zvērot. Īsu brīdi zvērot.
PiemēriNakts tumsā iezvērojās ugunskurs.
2.Ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.).
PiemēriTēvs iezvērojās dusmās.
2.1.Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) — par acīm. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) — par mirdzumu, spīdumu.
PiemēriDeniņos dzīslas piepampst, acis iezvērojās ārprātīgās dusmās.
2.2.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) — par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
PiemēriViņa acīs iezvērojās naids.
Avoti: 3. sējums