iezvēroties
iezvēroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt zvērot. Īsu brīdi zvērot.
PiemēriNakts tumsā iezvērojās ugunskurs.
- Nakts tumsā iezvērojās ugunskurs.
- Upes līkumā jau iezvērojās nākošā vilciena ugunis.
2.Ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.).
PiemēriTēvs iezvērojās dusmās.
- Tēvs iezvērojās dusmās.
- Agnese iezvērojās niknumā. Viņai gribējās apvainot, aizdzīt šo puisi..
2.1.Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) – par acīm. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
PiemēriDeniņos dzīslas piepampst, acis iezvērojās ārprātīgās dusmās.
- Deniņos dzīslas piepampst, acis iezvērojās ārprātīgās dusmās.
- ..Viļuma acis varēja reizēm iezvēroties tik draudīgi, ka iedvesa bailes ne tikai viņam, bet visiem zemnīcas iemītniekiem.
- Pamazām savādas ugunis iezvērojās viņa acīs.
2.2.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) – par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
PiemēriViņa acīs iezvērojās naids.
- Viņa acīs iezvērojās naids.
Avoti: 3. sējums