gaust
gaust gaužu, gaud, gauž, pag. gaudu.
1.intrans. Gausties.
PiemēriMaldavs atkal gulēja piesaulē aiz ceriņu krūma. Vecene šad tad piesēda klāt un neapnika gaust un sūroties par badu, par visu to postu..
- Maldavs atkal gulēja piesaulē aiz ceriņu krūma. Vecene šad tad piesēda klāt un neapnika gaust un sūroties par badu, par visu to postu..
- ..Miegamice nebeidz gaust: «Nav, kas mani žēlo!»
- Ne žēloties, ne gaust, ne gaust, Ar spēku šauro loku lauzt!
2.trans.; reti Skumji paust.
Piemēri«Ak, nakts, nav dusa: Tā melodijas vienmēr gauž.»
- «Ak, nakts, nav dusa: Tā melodijas vienmēr gauž.»
- pārn. Strautiņš žēlu dziesmu gauž.
Avoti: 3. sējums