Tās bija tās divi reizes, kur Andra māti dzirdēju par savu likteni gaužamies. Citādi arī viņa nelika manīt, kāda nasta tiem abiem uz sirds.
«Ak dievs, ak dievs, kad es sagaidīšu savus dēliņus!» Baldiņiete ievaimanājās, neapjauzdama, cik nesmalkjūtīgi ir tā gausties pret tēvu, kas savu dēlu vairs nekad nesagaidīs.
Putns noraustījās meitenes rokās. Izdzisa. «Atkal viena dzīvība pagalam,» viņa žēlabaini gaudās.
