gausties
gausties gaužos, gaudies, gaužas, pag. gaudos; refl.
Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību.
PiemēriGausties par dzīvi.
- Gausties par dzīvi.
- Tās bija tās divi reizes, kur Andra māti dzirdēju par savu likteni gaužamies. Citādi arī viņa nelika manīt, kāda nasta tiem abiem uz sirds.
- «Ak dievs, ak dievs, kad es sagaidīšu savus dēliņus!» Baldiņiete ievaimanājās, neapjauzdama, cik nesmalkjūtīgi ir tā gausties pret tēvu, kas savu dēlu vairs nekad nesagaidīs.
- Putns noraustījās meitenes rokās. Izdzisa. «Atkal viena dzīvība pagalam,» viņa žēlabaini gaudās.
Avoti: 3. sējums