gavēt
gavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.rel. Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
PiemēriGavēt pirms Lieldienām.
- Gavēt pirms Lieldienām.
- «Tagad pasaki, kādēļ mums piektdienās jāgavē!...»
2.sar. Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
Piemēri«Man gribas ēst, gavēt es neesmu radis.»
- «Man gribas ēst, gavēt es neesmu radis.»
- ..tiklīdz kāds [skolēns] nebija neviena uzdevuma izrēķinājis vai arī izrēķinājis.. nepareizi, tam bija bez žēlastības jāgavē.
- Pienāca pusdienas laiks. Voldim dulnums bija jau galīgi pārgājis, tomēr ēst viņš negribēja. «Šodien gavēšu līdz vakaram, lai iztīrās kuņģis!» viņš nosprieda.
Avoti: 3. sējums