gavilēt
gavilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
Piemēri«Es tomēr pirmā!» gavilēja Mirdza..
1.1.pārn. Paust prieku, sajūsmu (piemēram, par acīm, seju).
PiemēriNo.. sejām varēja manīt, ka [eksāmenā] viss būs kārtībā. Saškas apaļā seja gavilēja.
1.2.pārn. Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
PiemēriZinta smējās, jokoja ar draudzenēm, un es nemaldīgi dzirdēju, ka viņas balss skaņās gavilēja lepnums.
2.Līksmi dziedāt.
Piemēri..Es dziesmu dzirdēju no bērzu birzs.. Vai tu tur gavilēji, meitene?
2.1.Skanīgi dziedāt (par putniem).
Piemēri..dārzā gavilē putns... Antonam liekas, ka vienīgi Hedvigai par godu tas spārnotais nieks dzied tādu gaišu un piemīlīgu dziesmu.
2.2.pārn. Skanēt (parasti dzidri, skaļi).
Piemēri«Tram-pa, rampa, ram-pam, pam-pa,» priecīgi gavilēja saksofons..
3.folkl. Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
PiemēriDziedāt vien es mācēju, Gavilēt nemācēju..
Avoti: 3. sējums