gavilēt | LLVV

gavilēt

gavilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.

1.Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).

Piemēri«Es tomēr pirmā!» gavilēja Mirdza..

«Es tomēr pirmā!» gavilēja Mirdza..
Viņam gribējās kliegt un gavilēt, jo no Mildas skatiena tam kļuva tik labi, kā vēl nekad nebija bijis.
..gavilēdami ēzelim skraida līdzi skolnieki un skolnieces.
pārn. Kad mazie putnēni apklust, Iva stāv un nevar saprast: vai tiešām dabā iespējams tāds klusums?.. viss klusē, un vienīgi cilvēka sirds - gavilē.

1.1.pārn. Paust prieku, sajūsmu (piemēram, par acīm, seju).

PiemēriNo.. sejām varēja manīt, ka [eksāmenā] viss būs kārtībā. Saškas apaļā seja gavilēja.

No.. sejām varēja manīt, ka [eksāmenā] viss būs kārtībā. Saškas apaļā seja gavilēja.

1.2.pārn. Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).

PiemēriZinta smējās, jokoja ar draudzenēm, un es nemaldīgi dzirdēju, ka viņas balss skaņās gavilēja lepnums.

Zinta smējās, jokoja ar draudzenēm, un es nemaldīgi dzirdēju, ka viņas balss skaņās gavilēja lepnums.

2.Līksmi dziedāt.

Piemēri..Es dziesmu dzirdēju no bērzu birzs.. Vai tu tur gavilēji, meitene?

2.1.Skanīgi dziedāt (par putniem).

Piemēri..dārzā gavilē putns... Antonam liekas, ka vienīgi Hedvigai par godu tas spārnotais nieks dzied tādu gaišu un piemīlīgu dziesmu.

..dārzā gavilē putns... Antonam liekas, ka vienīgi Hedvigai par godu tas spārnotais nieks dzied tādu gaišu un piemīlīgu dziesmu.

2.2.pārn. Skanēt (parasti dzidri, skaļi).

Piemēri«Tram-pa, rampa, ram-pam, pam-pa,» priecīgi gavilēja saksofons..

«Tram-pa, rampa, ram-pam, pam-pa,» priecīgi gavilēja saksofons..
Agrāk es [kapsētas] zvanu dzirdēju tik gavilējam vien, - tagad viņš raudāja un gavilēja reizē.
..pakalnā tagad bez rimas Gavilē lakta un traktoru dima.

3.folkl. Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.

PiemēriDziedāt vien es mācēju, Gavilēt nemācēju..

Avoti: 3. sējums