gaust
gaust gaužu, gaud, gauž, pag. gaudu.
1.intrans. Gausties.
PiemēriMaldavs atkal gulēja piesaulē aiz ceriņu krūma. Vecene šad tad piesēda klāt un neapnika gaust un sūroties par badu, par visu to postu..
2.trans.; reti Skumji paust.
Piemēri«Ak, nakts, nav dusa: Tā melodijas vienmēr gauž.»
Avoti: 3. sējums