sadzirdēt
sadzirdēt -dzirdu, -dzirdi, -dzird, pag. -dzirdēju; trans.
1.Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
PiemēriSadzirdēt soļus.
- Sadzirdēt soļus.
- Kādu rītu.. cilvēki.. sadzirdēja augstu padebešos trallinām cīruļus.
- Istabā runājās. Otiņš nevarēja sadzirdēt, ko tur teica.
- pārn. ..atnāk daži jaunekļi, sveicina Ausekli un noraugās viņā ar klusu apbrīnu un lepnumu: viens no Ungurpils ir tagad tālu pa visu Baltiju sadzirdams!
1.1.intrans.
Piemēri«Strīdoties jūs aizmirstat, ka blakus istabā sadzird.»
- «Strīdoties jūs aizmirstat, ka blakus istabā sadzird.»
1.2.Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
PiemēriSadzirdēt par gaidāmajiem notikumiem.
- Sadzirdēt par gaidāmajiem notikumiem.
1.3.pārn. Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
PiemēriDažreiz viņa stāstos un novelēs var sadzirdēt smieklus par sava laika dzīves negācijām.
- Dažreiz viņa stāstos un novelēs var sadzirdēt smieklus par sava laika dzīves negācijām.
Avoti: 7-1. sējums