sadziedāties
sadziedāties -es, -ies, -as, pag. -ājos; refl.
1.Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
PiemēriSkolas zālītē pulcējās vietējais koris, lai sadziedātos vēlēšanu dienas koncertam.
- Skolas zālītē pulcējās vietējais koris, lai sadziedātos vēlēšanu dienas koncertam.
- ..dziedātājas norunāja kopīgu mēģinājumu, lai sadziedātos.
- Nu jau vīriešu ansamblis sadziedājies. Skan patiešām labi.
2.Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
PiemēriGani sadziedas.
- Gani sadziedas.
2.1.Par putniem.
PiemēriLakstīgalas vēl centās sadziedāties.
- Lakstīgalas vēl centās sadziedāties.
3.sar. Panākt labu saprašanos.
PiemēriVelti viņš gaidīja, ka māte sāks runāt par vedeklas palaidnībām... Abas vienādas, abas sadziedājušās.
- Velti viņš gaidīja, ka māte sāks runāt par vedeklas palaidnībām... Abas vienādas, abas sadziedājušās.
- «Vecais [kolhoza] priekšsēdis tur ar daudziem sadziedājies. Daudzi nemaz negribēs citādu dzīvi.»
- ..viņu nopratinās pirmo. Viņš pratīs sadziedāties ar gestapoviešiem.
Avoti: 7-1. sējums