sadzeltēt
sadzeltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
Piemēri«Gurķi pa dienasvidu būtu jāaplej lai. Tādi sadzeltējuši,» Alvīne piebilda.
2.parasti 3. pers. Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
PiemēriSadzeltējis papīrs.
2.1.Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
PiemēriSadzeltējis speķis.
3.Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriSadzeltējusi seja.
Avoti: 7-1. sējums