sadzelt
sadzelt -dzeļu, -dzel, -dzeļ, pag. -dzēlu; trans.
1.parasti 3. pers. Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
Piemēri..biezs odu mākonis.. sāk mums uzmākties. Kasām sadzeltās rokas..
1.1.Sakost (par čūskām).
PiemēriOdze sadzēlusi sēņotāju.
1.2.pārn. Savainot (parasti par lodēm, asiem priekšmetiem).
PiemēriTevi ja lode sadzels, to zini - granātu tālāk es nesīšu saujā!
2.Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
PiemēriBrīžam plaukstas sadzēla nātras, tā ka āda pārklājās baltiem plankumiem..
2.1.Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
PiemēriPaklupu, ievēlos usnēs un sāpīgi sadzeļu rokas..
3.parasti 3. pers. Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
Piemēri..vecais zvejnieks paceļ jūras sāls un vēja sadzeltās rokas..
Avoti: 7-1. sējums