zākāties
zākāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko). Pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
PiemēriZākāties par svētumu.
- Zākāties par svētumu.
- Ieva: Atnākusi uz svešu māju un ņemas mūs zākāt.. - Līze: Patiesību runāju, nezākājos.
- «Tad jau tu iesi prom no Mežakaktiem, Alfred?» - «Būs tev vairāk vietas,» Fredis atsaucās.., un nevarēja saprast, vai viņš zākājas vai runā nopietni.
Avoti: 8. sējums