zaimot
zaimot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
PiemēriJa kāds cilvēks zaimotu un pulgotu viņu pašu, viņš nesacītu ne vārdiņa, bet, kad pulgoja un tik bezkaunīgi aprunāja viņa līgavu, - tas bija viņam par daudz.
1.1.intrans.
PiemēriBet no zāles.. skanēja vieglās, pārgalvīgās skaņas. Jautrie smiekli kā mēdīdami un zaimodami dauzījās gar slimnieka ausīm...
Avoti: 8. sējums