zaimojošs
zaimojošs -ais; s. -a, -ā
zaimojoši apst.
1.Divd. → zaimot.
2.Tāds, kurā izpaužas zaimi.
PiemēriAiz otrām durvīm dibenā bļaustīdamies dziedāja kazaka puika - tas izklausījās tik nepienācīgi un zaimojoši, ka gribējās iet turpu un iecirst pļauku...
Avoti: 8. sējums