kūkot2
kūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
1.Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
PiemēriKlētspriekšā, uz.. [kūjas] atspiedusies, kūkoja Jāņa māte un dienu no dienas domīgi skatījās namdara un mūrnieka rīkošanās...
1.1.Snaust (parasti sēžot).
PiemēriMācās virsū snaudiens, un tālab, nolēcis no vezuma, sāku staigāt.., jo miegoties un kūkot īstam ceļa vīram tomēr kauns.
Avoti: 4. sējums