kūkot1
kūkot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
PiemēriJāņi bija jau pagājuši. Visas dzeguzes bija beigušas kūkot, un tikai viena vēl kūkoja vienā kūkošanā.
Avoti: 4. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis