spraust
spraust spraužu, spraud, sprauž, pag. spraudu; trans.
1.Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
PiemēriSpraust mietu zemē.
- Spraust mietu zemē.
- Spraust ziedus vainagā.
- Spožās klintenes ļoti labi var pavairot arī ar zālainiem spraudeņiem, kurus griež parasti jūnija sākumā un sprauž lecektīs.
- Zēns sprauda gar akmens malām ziedus, līdz tie apvija plāksni kā vaiņags.
- ..ir jāvij ozollapu vaiņags, ir jāsprauž dzeltenā pīpene pogu caurumā un jāiet [Jāņu vakarā].
- Plēšam skalu un spraužam tureklī.
1.1.Likt (mutē, zobos).
PiemēriSpraust pīpi zobos.
- Spraust pīpi zobos.
- Pārcenšanās drīzāk līdzināties pieaugušiem vīriem veicināja spraust mutē sīvos degļus [cigaretes], kas sākumā radīja tikai riebumu..
1.2.Spiest (piemēram, rokas sānos).
Piemēri«Un jūs vēl priecājaties par to!» Saimniece sprauda rokas sānos un kā fūrija atmeta galvu.
- «Un jūs vēl priecājaties par to!» Saimniece sprauda rokas sānos un kā fūrija atmeta galvu.
2.Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
PiemēriSpraust papīru pie ziņojumu dēļa.
- Spraust papīru pie ziņojumu dēļa.
- Lielās saktas parasti sprauda pie villaines..
2.1.Stiprināt (kādu veidojumu), virzot (tajā) ko tievu, smailu.
PiemēriSpraust matus.
- Spraust matus.
2.2.Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
PiemēriMāra, kas sākumā neparko negribēja mocīt nabaga tārpiņus, pamazām pierada un drīz vien sprauda slieku uz āķa bez sevišķiem sirdēstiem.
- Māra, kas sākumā neparko negribēja mocīt nabaga tārpiņus, pamazām pierada un drīz vien sprauda slieku uz āķa bez sevišķiem sirdēstiem.
Stabili vārdu savienojumiSpraust (par) mērķi (arī uzdevumu).
- Spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) — Izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
Avoti: 7-2. sējums