sprauslāt
sprauslāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
sprauslot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
PiemēriKā mākonis nāk kāzinieki. Zirgi sprauslā. Dubļi šķīst.
1.1.trans. Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
PiemēriMazgājoties sprauslāt ūdeni.
1.2.sar. Aizturēti smieties.
PiemēriAiz durvīm klusi mīņājas, čukst un apspiesti smejas. Piepeši viens iekāsējas skani un nekaunīgi, citi sprauslo, smieklus turēdami.
2.parasti 3. pers. Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) — par iekārtām, ierīcēm u. tml.
PiemēriMotors sprauslāja, gaita arvien vairāk palēninājās, un beidzot mašīna apstājās pavisam.
2.1.Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) — par vielām, uguni.
Piemēri..liesmas rūc, sveķi līst sprauslādami kā putas pār katlu, jnigla spiež atpakaļ dūmus..
Avoti: 7-2. sējums