Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprausla
sprausla -as, s.
1.tehn. Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai.
PiemēriSmidzinātāja sprausla.
2.parasti dsk. Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem).
PiemēriZirga sprausla.
3.parasti dsk. No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
PiemēriMelni paslējās un tad izstiepās.., braucējs nepaguva neko saskatīt, viņš pats bij tajās zirgu kājās un zibošajos, šķeļošajos pakavos, tajā niknajā šņākoņā un putu sprauslās, kas pašķīda no pieputējušām nāsīm.
Avoti: 7-2. sējums