spraunums
spraunums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → sprauns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVīru spraunums.
- Vīru spraunums.
- ..es atradu vēl dažas alksnenes, lietus gan tās bija izmērcējis, un cepurītēm nebija vairs nekā no īsta sēņu spraunuma..
Avoti: 7-2. sējums