spraukties
spraukties spraucos, spraucies, spraucas, pag. spraucos; refl.
1.Virzīties (pa ko šauru, starp ko), parasti ar pūlēm, grūtībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSpraukties cauri ļaužu drūzmai.
1.1.Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) — parasti par transportlīdzekļiem.
PiemēriMūsu kuģis spraucās starp ledus gabaliem uz priekšu, iegāja kādā šaurā līcī un apstājās.
1.2.pārn. Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
PiemēriPa logiem laukā spraucas gaisa kondicionētāju perforētās metāla kastes.
1.3.pārn. Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) — par augiem, to daļām.
PiemēriNo zemes spraucās ārā gaiši dzelteni flokšu gali..
1.4.pārn. Virzīties, izplatīties (pa ko Šauru) — par vēju, dūmiem u. tml.
PiemēriPa durvju apakšu vējš spraucās.. istabā un reizēm čaukstoši nogrābstīja atlupušo dzeltenbrūnu tapešu skrandas...
1.5.pārn. Izplatīties (pa ko šauru) — par gaismu.
PiemēriPa dēļu spraugām šķūnī spraucās iekšā rīta saule.
Avoti: 7-2. sējums