raustīties
raustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
PiemēriPuisis nodrebēja un saspieda neviļot Kārlēna pirkstus tik cieti, ka tas nemierīgi sāka raustīties.
1.1.Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
PiemēriLūpas raustās.
1.2.Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
Piemēri..nervoza atriebības kāre raustījās viņa sejā.
2.Vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSuņi kauc un raustās, un stiepj atkal puisi pa sniegu.
2.1.Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriMotors atdzisis, raustījās, noslāpa.
2.2.Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
PiemēriMācītājs Robergs abas sievas ielaida sakristejā, kur pie maza altāra raustījās divas sveču liesmas.
3.parasti 3. pers. Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
PiemēriUztraukumā viņiem sāk raustīties valoda..
5.sar. Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
PiemēriOzols pasmaidīja. «Ko tu rausties, Elza! Man taču nav jāklausās skaisti vārdi. Pietiek, ka es tevi saprotu.»
Avoti: 6-2. sējums