izgāzties
izgāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gāzos; refl.
3.parasti 3. pers. Tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) — piemēram, par dusmām, niknumu.
PiemēriViņa dusmas izgāžas pret mani.
4.sar. Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
PiemēriIzgāzt eksāmenā.
4.1.Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
Piemēri..tiesas process, kas ilga četrus gadus, izgāzās. Tiesa bija spiesta apsūdzētos attaisnot.
5.Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot.
Piemēri..elektrovilcienā.., ērti izgāzies, sēž cilvēks..
6.parasti 3. pers. Strauji izplūst (piemēram, par dūmiem).
PiemēriTvaiku mutulis izgāzās pa durvīm.
7.sar. Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — parasti par cilvēku pūli. Izgrūt.
PiemēriĻaužu bars izgāzās pa vārtiem uz ielas.
7.1.Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) — parasti par cilvēku pūli.
Avoti: 3. sējums