izgāzt
izgāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu; trans.
1.Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzgāzt zēnu no ragavām.
1.1.Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriĶēve.. tikko neapsvieda ragavas un neizgāza braucējus..
1.2.Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
Piemēri..pulveri, daudz nedomādams, izgāza virtuves nolietnē.
1.3.Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
PiemēriIzgāzt ūdens spaini.
Stabili vārdu savienojumiIzgāzt podu (arī podus).
2.Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
Piemēri..nogranda spalgi dārdieni. Šķita, ka tur kāds ar cirvja pietu mēģina izgāzt durvis no eņģēm vai vismaz izsist pāris dēļu.
3.sar. Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
PiemēriMazu viņš mani ar siksnu bieži pēra par dažādiem niekiem, dažreiz pat par neko. Vienkārši, lai izgāztu uznākušās dusmas..
4.sar. Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
PiemēriJaunie strādnieki [kapitālistiskajās zemēs] aktīvi piedalās ražošanas sapulcēs un balsošanā aizvien biežāk izgāž arodbiedrību bosu un uzņēmēju vienošanās.
4.1.Noraidīt, neatzīt.
PiemēriIzgāzt kandidatūru vēlēšanās.
4.2.Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
PiemēriIzgāzt studentu eksāmenā.
5.Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
PiemēriUn šis stāv kā blāķis, rokas bikšu kabatās sabāzis, vēderu izgāzis..
Stabili vārdu savienojumi(Staigā) krūtis izgāzis.
6.Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
Piemēri..vērsis izgāž šim iekšas..
7.sar. Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi).
PiemēriEberhardīne:.. es savu naudu esmu izgāzusi par velti.
Stabili vārdu savienojumiIzgāzt (retāk izliet) žulti. Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests).
Avoti: 3. sējums