apslēpt
apslēpt -slēpju, -slēp, -slēpj, pag. -slēpu; trans.
1.Paslēpt (zem kā).
PiemēriRungas tievais gals apslēpts [puisim] zem svārkiem, bet naglotais ārpusē.
- Rungas tievais gals apslēpts [puisim] zem svārkiem, bet naglotais ārpusē.
1.1.Aizsegt2.
PiemēriSmilgas līgojās vējā uz Andžēnu čukura. Zaļa sūna nolaidusies vispāri jumtam, apslēpusi salmus..
- Smilgas līgojās vējā uz Andžēnu čukura. Zaļa sūna nolaidusies vispāri jumtam, apslēpusi salmus..
2.Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
PiemēriApslēpt sāpes.
- Apslēpt sāpes.
- Kalvicu Andrs.. pat īgnumu prata apslēpt..
- Kad Mirdza ar Salenieku ienāca izpildu komitejā, Elza viņos paskatījās pārsteigta, bet tūlīt pacentās pārsteigumu apslēpt.
Avoti: 1. sējums