iedzirkstīties
iedzirkstīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstīt. Iedzirkstēties (1).
PiemēriAtkal iedzirkstījās granātu uguntiņas..
1.1.Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
PiemēriSmalki, asi, balti sniega graudi, gaismā iedzirkstīdamies, dejo pret stiklu..
1.2.Iesākt dzirkstīt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstīt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) — par mirdzumu, spīdumu.
PiemēriPuiša acis iedzirkstījās nerātnā priekā.
1.3.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) — parasti par jūtām.
PiemēriAcīs iedzirkstas dusmas.
1.4.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
Piemēri..teātris.. meistariski izvērš tautas dzīves skatus, liek spoži iedzirkstīties Blaumaņa neizsmeļamajam humoram.
1.5.pārn. Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
PiemēriJubilejas [dziesmu] svētku ceremoniāls aizsākās tur, kur 1864. gadā iedzirkstījās pirmoreiz Dziesmu svētku ideja. Tas bija Dikļos.
Avoti: 3. sējums