iedzirkstēties
iedzirkstēties parasti 3. pers., -dzirkstas, pag. -dzirkstējās; refl.
1.Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
PiemēriIedzirkstas raķetes.
1.1.Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
PiemēriRieta spīdumā ar svaigu zaļumu iemirgojas zāle; iedzirkstas ūdens, gaiss kļuvis dzidrs.
1.2.Iesākt dzirkstēt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) — par mirdzumu, spīdumu.
PiemēriKlāva saburza saldējuma papīrīti, un viņas acis iedzirkstas.
1.3.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) — parasti par jūtām.
PiemēriAcīs iedzirkstas prieks.
1.4.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
PiemēriJauki iedzirkstas.. [aktrišu] talants, bet, pašai lugai izirstot, izbāl arī šo tēlu nozīme.
1.5.pārn. Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
Piemēri..ja nodomāts lugu beigt ar galvenajam varonim nelabvēlīgu atrisinājumu, tad izveido situāciju, kurā iedzirkstas.. cerības uz varoņa izglābšanos.
2.Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
PiemēriIedzirkstas šampanietis.
Avoti: 3. sējums